Īss ieskats Zemītes skolas vēsturē

Zemīte – vieta, kuras nosaukumā jau ietverta mīlestība pret dzimto zemi. Te dzīvojuši gan rūpīgi savas zemes kopēji, gan izcili kultūras darbinieki. Zemītes lepnums – māsas dzejnieces Birznieku Sofija un Latiņa. Dzimušas “Ņoņu” mājās, tuvējo pilsētu Kandavas un Sabiles jaukumus baudījušas, mūžu tomēr pavadījušas Zemītē.
    1830. gads. Zemītes muižnieks Firks atļauj noturēt pastāvīgu skolu Kaļķu krogū 2 km no Zemītes muižas. Līdz tam krodzinieks privāti apmācīja bērnus boksterēšanā. 
   
1840. gads. Zemītes draudzes skolā mācās 103 bērni (54 zēni un 49 meitenes). 
   
1842. gads. Izveidota II pakāpes pagastskola ar 3 klasēm. 
   
1848. gads. Tiek izbeigta kroga darbība. Kaļķu krogu pārdēvē par skolu. Sāk darbu pirmais profesionālais skolotājs Jānis Špīss, (1830. – 1896.), Irlavas skolotāju semināra absolvents. 
   
1880. gads. Uz vecā kroga pamatiem uzcelta jauna, tiem laikiem moderna skola no mūra un plieņakmeņiem, ar dakstiņu jumtu. 
   
1933. gads. Skolu apmeklē Izglītības ministrs A. Ķeniņš un atzīst to par labi apgādātu. 
   
1936. gads. Skolas pārzinis E. Puriņš sāk veidot jauno skolas dārzu pie Zemītes pils, kur pēc Izglītības ministrijas nodoma jāierīko jauno skolu. Tomēr dārza veidošanu nolemts pārtraukt, jo tajā vietā paredzēts celt Zemītes dzelzceļa staciju. Padomju vara vairāk nekā pusgadsimta laikā nespēja uzcelt jaunu skolu, vienīgi atdeva skolai blakus esošo pagastmāju, kura arī bija vairāk nekā 100 gadus veca.
   
2000. gada 1. septembrī, klātesot Valsts prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai, Zemītes pamatskola savu darbu uzsāk 1850. gadā celtajā un 2000. gadā atjaunotajā Zemītes “Pilī”.
Skola nepārtraukti pilnveidojas un attīstās. Kolektīvam radoši darbojoties, ar 2002. gada 1. septembri tiek atvērtas pirmsskolas grupas 2 – 4 gadīgiem un 5 – 6 gadīgiem bērniem. Neatsveramu palīdzību skolai sniedz Zemītes muižas īpašnieka barona Firksa mazmeita Ingrīda Vrēde. Jaunā skola nebūtu tapusi bez Kandavas novada domes atbalsta un palīdzības.

atpakaļ